adopcija
Latvijā pavisam nesen norisinājās pirmais audžuvecāku forums, lai arī esmu aizbildnis, tajā vēlējos piedalīties un prieks, ka tā. Guvu visai plašu ieskatu "kopējā bildē", kas saistās ar bāreņu nokļūšanu ģimenē. Ir daudz ko uzlabot, tomēr šoreiz vairāk par adopciju. Bija brīnišķīgs pirms adopcijas stāsts, ko lasīju Facebook un mans prieks bija vēl lielāks, kad sapratu, ka Vova ir tas pats Vova no jauniešu nometnēm ar kuru kādreiz kopā strādājām :) Ar ko viņa (stāstu gan rakstīja Vovas sieva, bet sentiments man liek pieķerties tam celmu krāsotajam un joku plēsējam pirms gadiem divpadsmit) dēliņa adopcijas stāsts ir īpašs? Viņi veidoja attiecības pirms vest bērnu uz mājām un viņi sagaidīja šo vēlmi no paša bērna. Izlasot liekas-nu ja! A kā tad savādāk? Nu tad par to, kā tas notiek visbiežāk. Un te stāsti no audžu mammām, kuras bērnu sirdis apārstējušas un gatavojušas adopcijai, kuras mīļojušas, cīnījušās, kopā raudājušas un braukušas uz neskaitāmām sapulcēm, izsaukumiem, t