vīrišķība
Kārtējo reizi mani bērni brucina manus dzīves laikā tik labi iesakņotos stereotipus. Emīls sācis iet futbola pulciņā. Godīgi ne visai viņam padodas, bet viņš ļoti grib. Es ik pa laikam uzvelkos, ka treniņos aizsapņojas, “neķer lauku” kur bumba un kuros vārtos viņa komandai jāsit. Un manā galvā ir šis vīrišķības stereotips, ka primāri jau vīrietis ir “vecis”, kas gūst rezultātus un ir fiziski spēcīgs. Pēdējā mēneša laikā mūsmājās ir sarucis trauku skaits, jo ar savu ne pārāk lielo veiklību Emīlam izdodas tos saplēst. Viss ok. Bet sestdien izšķīda mana mīļā porcelāna krūze, kurai pievienotā vērtība ir atmiņas par dāvinātāju. Sakliedzu, saskumu, izstāstīju, kāpēc man tā krūze bija mīļa. Emīls sadusmojās uz mani, ka es dumsojos, sapūtās un nozuda savā istabā. Pagāja kāda stunda un mans čalis atnāca palūgt piedošanu. Tā no sirds ar visu piedod un man žēl, ka tev tagad ir skumīgi. Pagāja vēl kādas 10 min un dēls atnesa savu vienu eiro par saplēsto krūzi. Viens eiro bija