Vilcene

2015.gada jūlijs, kad saņēmu drosmi, uzreiz arī vajadzīgos papīrus (informāciju atradu internetā) un devos uz Rīgas Bāriņtiesu, lai iesniegtu (iesniegumu pēc likuma panta sastādīja Jūlija) sevis izskatīšanu viesģimenes statusam. Nedaudz skeptiski skatieni no tantēm uz jauno skuķi, kura baigi te izdomājusi, ka tiks galā. Jebkura statusa iegūšanai ir prasības, viesģimenei un aizbildnim visai līdzīgas-psihologa atzinums, izziņa no sodu reģistra, izziņa no darba vietas un no ģimenes ārsta, ka nemirsti nost vai visi putni tavā galvā uzvedas labi. Psihologs prasīja visilgāko laiku un tiku atzīta par garīgi veselu normas robežās. Te gan Rīgai ir plusiņš, jo viņiem ir savi psihologi un tas nav maksas, tikai laika jautājums. Citām pašvaldībām šāda pakalpojuma nav un jārēķinās ap 100eur par šo lapeli, ka tavi putni skaisti dzied. Nāk apsekot tavu dzīves vietu, kur lapiņā liek ķeksīšus vai vide būs gana laba bērnam. Viss noslēdzas ar nervu kutinošu Bāriņtiesas sēdi, kurā tevi iztaujā par motīv

Aij, kā parāva gan dusmu, gan pinkšķi! Tāds izmisīgi sāpīgs kliedziens iekšā. Mani vilcēni mācās brīnišķīgā skolā/dārziņā, protams, kā jau katrai videi ir savi + un - , bet šobrīd + ir viennozīmīgi vairāk! Skola tika apvienota ar internātskolu, par ko man ir milzīgs prieks! Un es tādā savā priekā i neiedomājos, ka kādam tas var reāli riebties. Pilsēta te liela, te maza-kā uz to skatās, bet pa lielam viens otru pazīst vai vismaz tā domā. Feina jauna direktore ar ambīcijām un sirdi par bērniem, viedokli, ka vecākiem jāiesaistās skolas dzīvē. Tik feina, ka aizeju aprunāties, kā cilvēks ar cilvēku. Ja tā atklāti, tad jūs jau saprotiet, ka internātskola ne tālu neatšķiras no bērnu nama, visai salauzti bērni. Daļa skumst, jo nevar braukt mājās, daļa par to, ka reizēm tomēr jābrauc. "Dzīve ir skaista, brīnumu pilna un sūds". Neatceros autoru šim citātam, bet man patīk tas tiešais salikums. Visvieglāk ir nosodīt - vai tad viņa nevarēja un viņiem taču vajadzēja! Tukša muldēša