Posts

Vīģu koku saldā smarža

10.03.2015.     Kad esi zaudējis ticību mīlestībai- brauc uz Grieķiju! Jo, lai cik dziļā neticības bedrē tu atrastos, esmu droša, ka šis brauciens tev palīdzēs. Arī tad, ja nevēlies atgūt ticību un patiesībā nemaz nezini, ko gribi... Brauc arī ziemā! Vējš izpūtīs drūmās domas, bet siltie cilvēki pielies sirdi ar siltumu caur savu vienkāršību un dzīves mīlestību, un tas ir tieši tas, kas tev ir vajadzīgs, kad iekšpusē viss ir nosalis. Uz katras vismazākās saliņas ir savs mīts, katram mūrim ir savs stāsts. Stāsts par neprātīgu un skaistu, reizēm prātīgu un mūžilgu mīlestību. Šī ir zeme, kur tic amoriem un patiesi tur tādi ir! Grieķija tavai dzīvei piejauks krāsas, atstās sirdī tādu mazu siltu vietu, kurā atgriezties, kad Latvijas drēgnumā esi sirdī nosalis. Vīģes koku un olīvkoku saldā smarža, ko atpūš siltais vējš ielies tevī siltumu un atceroties šo smaržu- tu pasmaidīsi. Katra mazā, baltā baznīca ļaus bez nosodījuma izraudāt savu sāpi un aizdegtā svece iedos mieru. Kad trūkst
Post a Comment
Read more

vīrišķība

Kārtējo reizi mani bērni brucina manus dzīves laikā tik labi iesakņotos stereotipus. Emīls sācis iet futbola pulciņā. Godīgi ne visai viņam padodas, bet viņš ļoti grib.  Es ik pa laikam uzvelkos, ka treniņos aizsapņojas, “neķer lauku” kur bumba un kuros vārtos viņa komandai jāsit. Un manā galvā ir šis vīrišķības stereotips, ka primāri jau vīrietis ir “vecis”, kas gūst rezultātus un ir  fiziski spēcīgs. Pēdējā mēneša laikā mūsmājās ir sarucis trauku skaits, jo ar savu ne pārāk lielo veiklību Emīlam izdodas tos saplēst. Viss ok. Bet sestdien izšķīda mana mīļā porcelāna krūze, kurai pievienotā vērtība ir atmiņas par dāvinātāju. Sakliedzu, saskumu, izstāstīju, kāpēc man tā krūze bija mīļa. Emīls sadusmojās uz mani, ka es dumsojos, sapūtās un nozuda savā istabā. Pagāja kāda stunda un mans čalis atnāca palūgt piedošanu. Tā no sirds ar visu piedod un man žēl, ka tev tagad ir skumīgi.  Pagāja vēl kādas 10 min un dēls atnesa savu vienu eiro par saplēsto krūzi. Viens eiro bija
Post a Comment
Read more

adopcija

Latvijā pavisam nesen norisinājās pirmais audžuvecāku forums, lai arī esmu aizbildnis, tajā vēlējos piedalīties un prieks, ka tā. Guvu visai plašu ieskatu "kopējā bildē", kas saistās ar bāreņu nokļūšanu ģimenē. Ir daudz ko uzlabot, tomēr šoreiz vairāk par adopciju. Bija brīnišķīgs pirms adopcijas stāsts, ko lasīju Facebook un mans prieks bija vēl lielāks, kad sapratu, ka Vova ir tas pats Vova no jauniešu nometnēm ar kuru kādreiz kopā strādājām :) Ar ko viņa (stāstu gan rakstīja Vovas sieva, bet sentiments man liek pieķerties tam celmu krāsotajam un joku plēsējam pirms gadiem divpadsmit) dēliņa adopcijas stāsts ir īpašs? Viņi veidoja attiecības pirms vest bērnu uz mājām un viņi sagaidīja šo vēlmi no paša bērna. Izlasot liekas-nu ja! A kā tad savādāk? Nu tad par to, kā tas notiek visbiežāk. Un te stāsti no audžu mammām, kuras bērnu sirdis apārstējušas un gatavojušas adopcijai, kuras mīļojušas, cīnījušās, kopā raudājušas un braukušas uz neskaitāmām sapulcēm, izsaukumiem, t
Post a Comment
Read more

mans draugs jurists

2015.gada jūlijs, kad saņēmu drosmi, uzreiz arī vajadzīgos papīrus (informāciju atradu internetā) un devos uz Rīgas Bāriņtiesu, lai iesniegtu (iesniegumu pēc likuma panta sastādīja Jūlija) sevis izskatīšanu viesģimenes statusam. Nedaudz skeptiski skatieni no tantēm uz jauno skuķi, kura baigi te izdomājusi, ka tiks galā. Jebkura statusa iegūšanai ir prasības, viesģimenei un aizbildnim visai līdzīgas-psihologa atzinums, izziņa no sodu reģistra, izziņa no darba vietas un no ģimenes ārsta, ka nemirsti nost vai visi putni tavā galvā uzvedas labi. Psihologs prasīja visilgāko laiku un tiku atzīta par garīgi veselu normas robežās. Te gan Rīgai ir plusiņš, jo viņiem ir savi psihologi un tas nav maksas, tikai laika jautājums. Citām pašvaldībām šāda pakalpojuma nav un jārēķinās ap 100eur par šo lapeli, ka tavi putni skaisti dzied. Nāk apsekot tavu dzīves vietu, kur lapiņā liek ķeksīšus vai vide būs gana laba bērnam. Viss noslēdzas ar nervu kutinošu Bāriņtiesas sēdi, kurā tevi iztaujā par motīv
Post a Comment
Read more

elitāras dzīves sasmirdusī sirds

Aij, kā parāva gan dusmu, gan pinkšķi! Tāds izmisīgi sāpīgs kliedziens iekšā. Mani vilcēni mācās brīnišķīgā skolā/dārziņā, protams, kā jau katrai videi ir savi + un - , bet šobrīd + ir viennozīmīgi vairāk! Skola tika apvienota ar internātskolu, par ko man ir milzīgs prieks! Un es tādā savā priekā i neiedomājos, ka kādam tas var reāli riebties. Pilsēta te liela, te maza-kā uz to skatās, bet pa lielam viens otru pazīst vai vismaz tā domā. Feina jauna direktore ar ambīcijām un sirdi par bērniem, viedokli, ka vecākiem jāiesaistās skolas dzīvē. Tik feina, ka aizeju aprunāties, kā cilvēks ar cilvēku. Ja tā atklāti, tad jūs jau saprotiet, ka internātskola ne tālu neatšķiras no bērnu nama, visai salauzti bērni. Daļa skumst, jo nevar braukt mājās, daļa par to, ka reizēm tomēr jābrauc. "Dzīve ir skaista, brīnumu pilna un sūds". Neatceros autoru šim citātam, bet man patīk tas tiešais salikums. Visvieglāk ir nosodīt - vai tad viņa nevarēja un viņiem taču vajadzēja! Tukša muldēša
Post a Comment
Read more

beigās nozīme būs tikai tam, cik daudz būsim mīlējuši

Man nācās pieaugt. Nezināju, ka man tik daudz bērnības glabā tieši omīte. Viņa aizgāja un pēkšņi es sajutu, ka manī nomirst bērnība. Līdz šim nebiju izpratusi omītes lomu manā bērnības atmiņu un sajūtu dzīvotspējā, patiesībā biju pārliecināta, ka bērnība beidzās mirklī, kad nomira tētis. Izrādījās, ka nē. Viņa turpinājās omītes pamācošajā balsī, mežrozīšu ievārījumā. Viņas rīkojumos un uzraudzībā veicot dārza darbus, lūgumā aizskriet pēc dillēm un lociņiem un apskāvienā, kurš vienmēr noslēdzās ar vieglu papliķēšanu pa muguru un aicinājumu braukt atkal. Viņa glabāja manu mīļvārdiņu. Pagāja mēnesis un nomira arī vecāmamma. Vilcēni spēlēja bēres. "Nebūšu darbā šodien, man jābrauc uz bērēm". "Tev vēl jāizņem ziedi, pasteidzies". Skaitīja mirušos un uzdeva milzum daudz jautājumu. Divas bēres. Krasi pretējas. Krasi pretēji bēru viesi. Stāvot pie savu vecvecāku kapa tu mainies, pret savu gribu, tas tā vienkārši ir. Tas liek izvērtēt nodzīvoto, ļoti iezīmējas tas
Post a Comment
Read more